Studentu Bataljona jaunie zemessargi piedalās savās pirmajās lauka mācībās

Zemessardzes Studentu bataljons katru gadu organizē jauno zemessargu pamatapmācības kursu. Pie mums šis kurss ilgst pusgadu, kad cilvēks no neveikla un tūļīga civilista pārtop par cīnītāju un savas valsts aizstāvi. Šis ceļš ir grūts, sviedriem un mocībām klāts, daži salūzt un nespēj sevi pārvarēt, bet pārējie izaug un norūda sevi jaunai dzīvei un turpmākam dienestam.

Teorijas nodarbība un ekipējuma pārbaude

Tā arī šī gada 13.-14. februārī 64 jaunie zemessargi sapulcējās Vienības gatvē, lai dotos savās pirmajās lauka mācībās. Mācības sākās ar teorijas lekciju par izdzīvošanu ziemas apstākļos, lai gan pilnvērtīgu ziemas izdzīvošanas kursu būs jāapgūst vēlāk atsevišķi. Pēc tam sākās ekipējuma pārbaude un marķēšana. Kursantiem bija izdots obligātā ekipējuma saraksts, kā arī somas minimālais svars bija noteikts 15 kilogrami.

Vairums nosacījumus bija izpildījuši, tomēr daži bija centušies noblēdīties uz vienu vai otru lietu, tomēr iztrūkuma vietā saņēma smilšu maisa porciju, daži pat vairākas. Pēc ekipējuma pārbaudes sekoja nodarbība par ātru un drošu iekāpšanu un izkāpšanu no smagā autotransporta. Tad transportā devāmies uz Ložmetējkalnu, kur izkrāvāmies un sekoja nākošā nodarbība – t.s. COLD pamatprincipi (clean, overheating, loose, dry – pamatprincipi, kas jāievēro pārgājiena laikā par apģērbu un ķermeņa ventilāciju, kā arī pārģērbšanos sausās drēbēs un apģērba slāņu principu).

Maršs un apmācība par izdzīvošanu lauka apstākļos

Pēc nodarbības sekoja iesildīšanās pārgājienam ar izstaipīšanos un tad kursanti devās savā pirmajā pārgājienā Studentu bataljona rindās, veicot to divu vadu sastāvā. Tā kā pārgājiens tika veikts nodarbības veidā, iet nācās tikai 7 km, veicot vairākas apstāšanās, kuru laikā obligāts nosacījums bija siltāku virsdrēbju uzvilkšana, kā arī pēdu apkope. Pēc pārgājiena apmācāmo rota iekārtojās mežā, improvizētā patruļbāzē, kur pēc īsām pusdienām sekoja nodarbības – ūdens iegūšana dabā un filtrēšana ar pieejamajiem materiāliem, pārtikas iegūšana, uguns iegūšana un patvēruma uzsliešana no izsniegtā pončo vai teltenes.

Daudzi iepriekš nebija redzējuši, kā no glicerīna un nātrija permanganāta iespējams iegūt uguni, kā var uzvārīt ūdeni papīra glāzītē, daži pirmo reizi pagaršoja caur zāli, smiltīm un oglēm izfiltrētu grāvja ūdeni. Nodarbības ieilga līdz pusnaktij. Tā kā šīs bija pirmās lauka mācības un tādas lietas kā sarga pienākumi un rīcība uzbrukuma gadījumā vēl nebija apskatītas, kā arī mācības notika bez ieročiem, kursanti nakti varēja netraucēti pārlaist individuālajos patvērumos – faktiski šī bija pirmās un pēdējā reize viņu dienesta laikā, kad rotas patruļbāzē vienība varēja netraucēti gulēt. Vienīgais traucēklis bija lietus, kas bija papildus motivācija jo īpaši centīgi nostiept pončo vai telteni un sagatavot patvērumu naktij.

Trauksme!

Rīts tomēr sākās ar trauksmi, tika dots uzdevums ātri novākties un sagatavoties pārdislokācijai. Novākšanās ritēja raiti, tomēr daudzi nakšņošanas vietā atstāja dažādas mantas, ko pēc tam dabūja iet meklēt. Otrajā dienā bija paredzēts ceļš atpakaļ uz Mangaļu muzeju, šoreiz pārvietojāmies pa apvidu. Mangaļu muzejā kursanti apguva sauso devu pareizu lietošanu un higiēnu lauka apstākļos, kā arī noklausījās vēsturisko lekciju par Latviešu strēlnieku cīņām un muzeja gida pavadībā izstaigāja atjaunotās pozīcijas, Vācu valni un to atbalstošo līniju.

Tīreļpurvs un tā vēsture

Šī bija vērtīga pieredze, dažs pat atzina, ka skolā par šīm tēmām nekas nav mācīts – interesanti, kur un kā atklājas Latvijas izglītības sistēmas nepilnības. Karavīrs bez motviācijas, stingras nacionālās stājas un lepnuma par saviem priekšgājējiem ir ātri salaužams, tāpēc Tīreļpurvs kā pirmo lauka mācību vieta nav nejauša izvēle – šai vietai ar daudzajiem pieminekļiem un dzīvo vēsturi ir īpaša aura. Piemēram, turpceļā ceļa malā atradām sarūsējušu Arisaki šautenes patronu.

Plusi, mīnusi, plusi

Pēc vēsturiskās ekskursijas kursanti ar autotransportu devās atpakaļ uz daļu, kur apkopa ekipējumu un sapulcējās zālē uz pēcmācību analīzi. Kļūdas un trūkumi bija bez gala, dažs instruktors pat atzina, ka nevienam nedotu ieročus, kamēr neiemācīsies pienācīgi apieties ar lāpstām (katrai nodaļai bija izsniegta vieta lāpsta, ko daži centās nodot atpakaļ nenotīrītu).

Kāds cits instruktors minēja nepietiekamo komandas darbu, laika kavēšanu, iniciatīvas trūkumu vietā un jautājumus nevietā un citas lietas. Šīs demotivējoši-motivējošā runas uzdevums bija likt kursantiem saprast, ka no viņiem tiks prasīta kvalitāte, pretī sniedzot to pašu, jo tieši kvalitāte visās lietās ir pamats Zemessardzes elitārākajam kājnieku bataljonam – Studentu bataljonam.