Ir visdažādākās brīvā laika pavadīšanas iespējas, tomēr daudzi jauni cilvēki vēlas pievienoties Zemessardzei. Tā viņi gūst iespēju brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību.  Motīvi, kāpēc stāties Zemessardzē, var būt dažādi.

Piemēram, vēlme pilnveidot sevi, apgūstot militārās pamatiemaņas un uzlabojot fizisko formu. Tā ir iespēja aktīvi un saturīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī iegūt jaunus draugus. Daļai pilsoņu Zemessardze ļauj izvērtēt savus spēkus un saprast, vai turpināt ar iestāšanos profesionālajā dienestā. 

Gūtā pieredze un zināšanas, protams, var noderēt arī tiem, kas neplāno kļūt par profesionāliem karavīriem. Taču lielākais ieguvums ikvienam – iespēja kalpot dzimtenei, tā apliecinot savu  patriotismu ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Ja ir kādi jautājumi uz kuriem, nav sniegta atbilde, tad droši sazinies ar mums un uzzini atbildi!

Epasts: [email protected]
Tālrunis: +371 26403336

    Ja esmu students, vai man ir jāstājas Studentu bataljonā?

    Nē, students var stāties jebkurā bataljonā, kas ir vistuvāk viņa dzīvesvietai. Bataljona nosaukums vairāk saistīts ar tā vēsturi, nevis uzņemšanas prasībām un tajā var iestāties arī pilsoņi, kas nav studenti.

    Atbilstu visiem kritērijiem, lai tiktu uzņemts Zemessardzē. Bet man ir (seko veselības problēmu apraksts). Vai tas nēbūs šķērslis, lai iestātos?

    Par to nebūtu jāsatraucas pirms esat mēģinājis iziet medicīnisko komisiju. Zemessargiem ir zemākas prasības attiecībā uz veselības stāvokli nekā profesionālā dienesta karavīriem. Vairāk par prasībām lasiet šajos noteikumos.

    Kāda izglītība nepieciešama, lai varētu kļūt par zemessargu?

    Nav noteiktas prasības attiecībā uz izglītību, bet piesakoties kaut kāds izglītību apliecinošs dokuments tomēr ir jāuzrāda.

    Kā norit dienests Zemessardzē?

    Uzākot dienestu, zemessargs apgūst pamatpamācību: ieroču mācību, pirmo medicīnisko palīdzību, militāros sakarus, topogrāfiju, ierindas mācību, reglamentus, lauka kaujas iemaņas, izdzīvošanu un nodaļas-vada līmeņa taktiku.

    Pēc pamatapmācības apgūšanas ir iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju, piedaloties kursos, kas dod iespēju saņemt nākamo dienesta pakāpi. Zemessardzē var apgūt arī dažādas specialitātes: sakarnieks, snaiperis, izlūks, prettanku ieroča operators, sanitārs, ložmetējnieks, militārā transporta autovadītājs, spridzinātājs, radiostaciju operators u.c.  Papildu iepriekš minētajam, zemessargiem ir iespēja mācīties atsevišķos apmācību kursos, piemēram, izdzīvošana ziemā, taktiskā šaušana, kaujas biezi apdzīvotā vietās.

    Dienests ZS piemērots gan tiem, kam ir maz brīvā laika un kuri to var veltīt tikai iegūto zināšanu un prasmju uzturēšanai, gan arī tiem, kas  var un vēlas sevi pilnveidot militārajā jomā. Pieredzējušākie un aktīvākie zemessargi var tikt iekļauti paaugstinātas gatavības vienību sastāvā. Dienests Zemessardzē ļauj izmantot arī civilajā dzīvē gūto profesionālo pieredzi, tāpēc līdzdarboties Valsts aizsardzības spēju stiprināšanā aicināti visdažādāko profesiju pārstāvji: IT speciālisti, pavāri, šoferi u.c.

    Zemessargiem ir iespēja piedalīties arī lielākā mēroga Nacionālo bruņoto spēku un starptautiskās mācībās gan Latvijā, gan citās NATO valstīs.

    Par Zemessardzes mācībām un to daudzveidību – skatieties šīs mājaslapas Videogalerijā un Fotogalerijā. Priekšstatu par mācību norisi var gūt arī blogā “Zemessarga pieredze” – sadaļā par mācībām un A.Kļimoviča rakstā “Slēpnis, apšaude, atkāpšanās – rīts zemessargu zaļajā cietoksnī“.

    Savas spējas zemessargi var pārbaudīt Nacionālo bruņoto spēku, Zemessardzes un starptautiskās sacensībās. Par sportu un sacensībām vairāk lasiet šeit.

    Zemessardzes personāls piedalās arī dažādos svētku un piemiņas pasākumos, pēc nepieciešamības nodrošinot goda sardzi, salūtu, sabiedrisko kārtību, kā arī klātesošo informēšanu par dienesta iespējām ZS. Vismaz 2 reizes gadā zemessargi piedalās karavīru un cīņu piemiņas vietu sakopšanas talkās.

    Būtiska dienesta sastāvdaļa ir atbalsta sniegšana policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam: pazudušu personu meklēšana, mežu ugunsgrēku dzēšana, plūdu un to seku novēršana.

     

    Cik bieži un kad norit mācības?

    Dienestu Zemessardzē var apvienot ar darbu, kā arī mācībām skolā vai augstskolā, jo mācības notiek galvenokārt nedēļas nogalēs. To biežums var atšķirties katrā no bataljoniem, bet parasti zemessargam jārēķinās, ka būs jāierodas uz mācībām apmēram 1 – 2 reizes mēnesī.

    Tiek plānots ieviest arī apmācību modeli, kas paredz vairāku nedēļu mācību nometni vasarā. Jau šobrīd vasaras sezonā vairāki ZS bataljoni rīko apmēram nedēļu ilgas nometnes, kas ir alternatīva tiem pilsoņiem, kas iestājušies Zemessardzē, taču netiek uz mācībām nedēļas nogalēs.

    Vai mācību apmeklējums ir obligāts?

    Zemessarga pienākums ir informēt savu tiešo komandieri, ja radušies apstākļi, kuru dēļ viņš nevar ierasties uz Zemessardzes uzdevumu izpildi vai mācībām, jo, saprotams, ka zemessargam bez dienesta ir arī citi pienākumi- mājās, darbā, mācību iestādē u.c.

    Tomēr jāņem vērā, ka darba likums nosaka, ka darba devējs piešķir bezalgas atvaļinājumu darbiniekam, kurš pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē, ja par viņa iesaisti ZS uzdevumu izpildē vai apmācībā darba devēju informē vienības komandieris. Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas piešķir uz Zemessardzes vienības komandiera izziņā norādīto laiku.

    Darbiniekam, kurš izmanto šādu atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

    Savukārt, Zemessardzes likuma 6.pants nosaka, ka darba devējs vai izglītības iestāde uz noteiktu laiku atbrīvo Zemessardzes dienestā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas vai mācībām (studijām), neizmaksājot viņam darba samaksu, bet saglabājot darba (amata) vietu vai tiesības turpināt mācības.

    Latvijas adminstratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu darba devējam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu.

    Kāds ir zemessargu atalgojums?

    Šobrīd saskaņā ar 2010.gada 5.oktobra   Ministru kabineta noteikumiem  Nr.948  zemessargiem var izmaksāt kompensāciju par katru dienesta uzdevumu izpildes vai mācību dienu. Kompensācijas apmērs zemessargam par vienu dienesta uzdevumu izpildes vai apmācības dienu ir 5 % no profesionālā dienesta karavīra mēneša algas atbilstoši zemessarga amatam noteiktajai dienesta pakāpei un zemessarga izdienai. Lai saņemtu kompensāciju, zemessargam jābūt ieceltam kādā no savas vienības amatiem. Karavīru algu tabula – šeit.

    Lai arī kopš 2009.gada jūlija līdz 2010.gada beigām zemessargi  tikpat kā nesaņēma kompensācijas, viņu aktivitāte kopumā nemazinājās.

    No 2015.gada 1.janvāra zemessargs saņem EUR 9,96 kā pārtikas devas kompensāciju, bet tikai tajā gadījumā, ja vienība nav spējusi paēdināt zemessargu, kas piedalās mācībās vai citu dienesta uzdevumu izpildē.

    Vai visi, kas dien zemessardzē ir zemessargi?

    Nē. Zemessardzes novadu un bataljonu štābos dien arī profesionālā dienesta karavīri, kas vada, organizē un nodrošina zemessargu mācības un citu uzdevumu izpildi. Kā kļūt par profesionālā dienesta karavīru lasiet šeit.

    Kādas ir zemessargu dienesta pakāpes?

    Par to var izlasīt Zemessardzes likuma 5.nodaļā.  Zemessardzē uzņemtajai personai piešķir pirmo dienesta pakāpi — zemessargs. Nākamo pakāpi “vecākais zemessargs” piešķir ne agrāk kā pēc apmēram pusotra gada nodienēšanas, ja zemessargs bijis pietiekami aktīvs. Nākamās pakāpes ir: kaprālis, seržants, virsseržants, štāba virsseržants, galvenais virsseržants, augstākais virsseržants, leitnants, virsleitnants. No 2010.gada 1.septembra augstākā dienesta pakāpe, kādu varēs iegūt zemessargs, ir – kapteinis.  Vairāk par Lauka formas tērpa dienesta pakāpju uzšuvēm – šeit. Dienesta pakāpju saīsinājumi un tulkojumi.

    Ja Zemessardzē iestājas bijušais profesionālā dienesta karavīrs vai zemessargs, kas atjauno dienestu Zemessardzē, viņiem tiek saglabāta iepriekšējā dienesta pakāpe. Šobrīd zemessargi ir arī atvaļināti profesionālā dienesta virsnieki, kam ir augstākas dienesta pakāpes – majori, pulkvežleitnanti utt.

    Kā zemessargs var iegūt kaprāļa pakāpi?
    Jāpabeidz Zemessardzes komandējošā sastāva Neintensīvā jaunākā instruktora kurss, kas notiek Zemessardzes 51.kājnieku bataljona Mācību atbalsta bāzē Dobelē (4 nedēļas). Noslēdzošā kursa daļa –  12 dienas – norisinās NBS Instruktoru skolā Cēsīs.  Lai tiktu mācīties kursā, jābūt vismaz ar vidējo izglītību, sekmīgi apgūtai zemessarga pamatapmācībai, pēdējo 5 gadu laikā pozitīvi izietai veselības pārbaudei, vecumā līdz 50 gadiem, kā arī ar vismaz 2 gadi  dienesta stāžu kā zemessargam vai profesionālajā dienestā. Jānokārto arī iestājpārbaudījumi par tēmām, ko apgūst pamatapmācībā.
    Kāpēc zemessargs var dienēt tikai līdz 55 gadu vecumam?

    Zemessargs var dienēt līdz 60 gadu vecumam, ja veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība ir laba. Tas arī ir paredzēts Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 28.panta otrā daļā – atsevišķos gadījumos, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, Zemessardzes komandieris zemessargam, kurš sasniedzis šā panta pirmajā daļā dienestam Zemessardzē noteikto maksimālo vecumu un atbilst šā likuma prasībām, var pagarināt dienestu Zemessardzē uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Militārā dienesta likuma 41.pantā ir noteikts maksimālais vecums militārajā dienestā. Dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē tie ir 55 gadi, vecums, līdz kuram militāro dienestu var veikt pilnvērtīgi, nenodarot kaitējumu savai veselībai.

    Savukārt zemessargs, kurš sasniedzis 55 gadu vecumu vai atzīts par nederīgu dienestam fiziskās sagatavotības vai veselības stāvokļa dēļ, bet vēloties uzturēt saikni ar Zemessardzi, iegūst Zemessardzes veterāna statusu un var sniegt ieguldījumu nododot tālāk savas zināšanas un pieredzi, lai uzturētu augstu morāli un patriotisku garu Zemessardzē, atbalstītu Jaunsardzes kustību un saglabātu vēsturiskās tradīcijas, un sniegt atbalstu zemessargu apmācībā un piedalīties Zemessardzes vienību sporta un kultūras pasākumu organizēšanā.

    Vai pēc sodāmības dzēšanas var iestāties Zemessardzē?

    Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 14.pants „Uzņemšana Zemessardzē” nosaka, ka par zemessargu nevar būt persona, attiecībā uz kuru ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu.

    Šis pants pašlaik tiek attiecināts arī uz personām, kurām sodāmība dzēsta. Tātad jaunības neapdomībā izdarītie pārkāpumi diemžēl var atstāt ilglaicīgas sekas. Tomēr jāseko līdzi Zemessardzes likuma grozījumiem, jo tieši šajā jomā – saistībā ar sodāmības dzēšanu – tiek  domāts par izmaiņām.

    Kāpēc pildot apsarga pienākumus nemaksā uzturdevas kompensāciju?

    Kad zemessargs veic apsardzes pienākumus, tad, papildus līgumam par dienestu Zemessardzē, tiek slēgts līgums par apsarga pienākumu veikšanu. Saskaņā ar likuma 35.pantu par dienām, kad zemessargs veic Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteikto objektu apsardzi, viņš nesaņem uzturdevu vai tās kompensāciju, jo saņem algu atbilstoši konkrētajam amatam.