Tehnoloģijas maina ne tikai ierīces, bet arī valodu

Digitālais laikmets ir ietekmējis gandrīz visus mūsu dzīves aspektus – no saziņas veida un informācijas patēriņa līdz tam, kā mācāmies, izklaidējamies un strādājam. Taču līdz ar šo attīstību būtiski mainās arī valodas vide. Ja agrāk galvenie valodas kanāli bija ģimene, skola un grāmatas, tad šodien nozīmīgāko lomu ieņem digitālā telpa – interneta portāli, sociālie tīkli, čati, lietotnes un digitālie rīki.

Šajās vidēs dominē globālās valodas, īpaši angļu valoda. Tās klātbūtne ir dabiska, ņemot vērā tehnoloģiju izcelsmi un izplatību, taču tas rada izaicinājumus mazajām valodām. Latviešu valoda, kā viena no Eiropas mazākajām valodām pēc lietotāju skaita, saskaras ar risku tikt izstumtai no digitālās ainavas, ja tai netiek piešķirta pietiekama vieta un attīstības iespējas.

Digitālā vide kļūst par galveno valodas lietošanas telpu

Vairums cilvēku ikdienā vairāk lasa un raksta digitāli nekā uz papīra. Mēs nosūtām ziņas, rakstām komentārus, veidojam ierakstus, lasām ziņas un klausāmies saturu savās ierīcēs. Šīs darbības, kas reiz bija raksturīgas drukātajai videi, tagad notiek digitālajā vidē, un tieši tur valodai jābūt klātesošai.

Ja digitālajā telpā nav latviešu valodas – vai nu satura formā, vai arī kā lietošanas iespējas dažādās platformās –, tad arī tās lietojums kļūst mazāk aktīvs. Lēnām tā kļūst margināla, ierobežota tikai līdz sadzīviskai lietošanai vai oficiāliem dokumentiem. Valoda, kuru nelieto tur, kur notiek reālā komunikācija, ar laiku zaudē nozīmi.

Tāpēc īpaši svarīgi ir apzināties, ka digitālā pasaule nav atsevišķa no “īstās dzīves”. Tā ir tieši tā pati vide, kurā mēs domājam, jūtam, runājam un rakstām. Ja mēs vēlamies, lai latviešu valoda turpinātu attīstīties un pastāvēt, tai ir jābūt pilntiesīgai daļai arī digitālajā laikmetā.

Valodas dzīvotspēja atkarīga no tās redzamības

Jo vairāk valoda ir lietota, jo dzīvotspējīgāka tā ir. Tas attiecas ne tikai uz sarunvalodu, bet arī uz valodu tehnoloģijās – viedtālruņu iestatījumos, meklētājprogrammās, lietotņu saskarnēs, mākslīgā intelekta rīkos, subtitros, balss asistentos un citur. Ja latviešu valoda šajās vietās nav pieejama, lietotāji tiek nepārtraukti mudināti pāriet uz angļu vai kādu citu vairāk lietotu valodu.

Tādējādi sāk zust motivācija lietot latviešu valodu digitāli, īpaši jaunākajām paaudzēm, kurām ierīces un digitālie rīki ir galvenais saskarsmes veids ar pasauli. Ja bērns redz, ka viņa viedierīce nesaprot latviski, tas rada iespaidu, ka šī valoda ir mazāk vērtīga vai pat nederīga modernajā pasaulē.

Lai to mainītu, nepieciešams ne vien tehnoloģisks ieguldījums, bet arī sabiedrības paradumu maiņa – jāvēlas lietot latviešu valodu ikdienā arī digitālajā formātā, jāizvēlas rīki un saturs latviski, jāveido savs ieguldījums latviskajā digitālajā vidē.

Tehnoloģijas kā potenciālie sabiedrotie

Bieži tiek uzskatīts, ka tehnoloģijas apdraud valodas – un daļēji tas var būt taisnība, ja mazākas valodas netiek pietiekami pārstāvētas. Taču vienlaikus tās var kalpot arī kā iespēja. Ja tiek attīstīti latviešu valodas rīki – pareizrakstības pārbaudes, runas atpazīšanas sistēmas, teksta sintezatori, tulkošanas rīki –, tie ne tikai atvieglo saziņu, bet arī padara valodu elastīgu un piemērotu mūsdienu prasībām.

Turklāt tehnoloģijas ļauj arī saglabāt un digitalizēt latviešu kultūras mantojumu – literatūru, runu, folkloru –, padarot to pieejamu nākamajām paaudzēm.

Ikviena loma latviešu valodas dzīvotspējas veidošanā

Lai arī valodas saglabāšana šķiet liela un sarežģīta tēma, tās stiprināšana digitālajā vidē sākas ar mazām, ikdienišķām izvēlēm. Katrs valodas lietotājs var sniegt savu ieguldījumu, mainot paradumus un apzināti izvēloties latviešu valodu ikreiz, kad tas iespējams.

Pirmais solis ir ierīču un platformu iestatījumu pielāgošana – viedtālruņu, datoru, pārlūkprogrammu un lietotņu valodu var izvēlēties latviešu. Tas ir vienkāršs veids, kā parādīt tehnoloģiju izstrādātājiem, ka pastāv pieprasījums pēc latviskajām versijām. Jo lielāka būs šo lietotāju masa, jo vairāk attīstīsies arī latviešu valodas atbalsts digitālajās tehnoloģijās.

Tāpat svarīgi ir pašiem veidot saturu latviešu valodā – neatkarīgi no platformas vai tēmas. Vai tā būtu recepšu lapa, komentārs ziņu portālā, īss ieraksts sociālajos tīklos, vai pat videoblogs – katrs šāds piemērs papildina latvisko digitālo telpu un parāda, ka latviešu valoda ir dzīva, aktuāla un elastīga arī mūsdienu komunikācijas kontekstā.

Izglītība kā ilgtermiņa pamats valodas stiprināšanai

Skolās un universitātēs jāstiprina ne tikai valodas prasmes, bet arī izpratne par to, kā valoda funkcionē mūsdienu tehnoloģiju pasaulē. Izglītības programmās jāiekļauj ne tikai klasiskā gramatika, literatūra un stilistika, bet arī digitālās komunikācijas principi, tostarp valodas lietojums sociālajos tīklos, mākslīgā intelekta rīkos un multimediju saturā.

Bērniem un jauniešiem ir jāmāca, ka viņu valoda ir vērtība, kuru iespējams lietot arī modernā vidē. Tas nozīmē ne tikai motivēt viņus runāt un rakstīt latviski, bet arī rādīt piemērus un dot iespējas praktiski to darīt – piemēram, veidot saturu, piedalīties valodas konkursos, programmēt ar latviskiem komentāriem vai piedalīties digitālās kultūras projektos.

Tehnoloģiju un sabiedrības mijiedarbība

Tehnoloģijas neeksistē vakuumā – tās veido un attīsta cilvēki. Ja latviešu valodā pieejamie resursi ir kvalitatīvi, pieprasīti un izmantoti, tehnoloģiju uzņēmumi ir ieinteresēti tos integrēt un atbalstīt. Tas nozīmē, ka arī lietotājiem ir jābūt aktīviem – ne tikai jāgaida, kad valoda tiks piedāvāta, bet arī jāprasa, jātestē un jākomentē tās lietojamība.

Piemēram, iesaistīšanās brīvprātīgajos tulkošanas projektos, balss paraugu sniegšana runas sintēzei vai atsauksmju sniegšana par mākslīgā intelekta rīkiem latviešu valodā ir veidi, kā sabiedrība var veicināt šo procesu. Līdzdalība ir galvenais instruments, lai valoda kļūtu par tehnoloģiju neatņemamu sastāvdaļu.

Esošās iniciatīvas Latvijā

Latvijā jau darbojas vairākas spēcīgas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt latviešu valodas klātbūtni digitālajā vidē:

• Tilde izstrādā tulkošanas un runas tehnoloģijas latviešu valodai, tai skaitā mākslīgā intelekta risinājumus.
• Latviešu valodas aģentūra piedāvā valodas resursus skolām, vecākiem un valodas praktiķiem.
• Nacionālā enciklopēdija pieejama tiešsaistē un veido kvalitatīvu, pārbaudītu saturu latviešu valodā.
• Digitālās bibliotēkas un arhīvi piedāvā latviešu valodā pieejamu kultūras mantojumu – grāmatas, avīzes, fotogrāfijas un dokumentus.

Šie resursi ne tikai glabā, bet arī attīsta valodu – un to var izmantot ikviens, kas vēlas mācīties, izzināt vai dalīties ar latvisku saturu.