Valoda nav stāvošs ūdens

Latviešu valoda, tāpat kā jebkura cita valoda, nav statiska parādība. Tā mainās, pielāgojas un attīstās, atspoguļojot sabiedrības paradumus, tehnoloģiju ietekmi un globālos procesus. No laika gala latviešu valoda ir bijusi atvērta svešvārdiem un aizguvumiem – sākot no vāciskiem terminiem viduslaikos līdz angļu valodas ietekmei mūsdienās. Šīs izmaiņas rada daudz jautājumu par to, cik daudz valodā būtu jāpielāgojas un kurā brīdī jāvelk robeža.

Svešvārdi – draudi vai bagātinājums?

Viens no biežākajiem jautājumiem valodas pārmaiņu sakarā ir par svešvārdu lietojumu. Daļai sabiedrības šķiet, ka tie apdraud latviešu valodas tīrību. Citi uzskata, ka svešvārdi sniedz iespēju izteikt jaunas domas un pielāgoties strauji mainīgajai pasaulei.

Piemēram, vārdi “internets”, “menedžeris” vai “selfijs” nu jau šķiet ierasti, lai gan sākotnēji tie izraisīja neizpratni. Daži svešvārdi ar laiku tiek aizstāti ar latviskiem atbilstības vārdiem, bet citi iesakņojas un kļūst par valodas daļu.

Nav vienkāršas atbildes uz to, kuri svešvārdi ir pieņemami un kuri ne. Viss atkarīgs no konteksta, lietojuma biežuma un valodas izjūtas. Tomēr būtiski ir apzināties, ka valoda attīstās dabiski – un svešvārdi ir daļa no šī procesa.

Aizguvumi dažādos laikmetos

Latviešu valoda savā vēsturē ir aizguvusi vārdus no vairākām valodām – lībiešu, vācu, krievu, zviedru, poļu un citām. Katrs laikmets ir ienesis savas ietekmes, un šīs ietekmes bieži vien paliek nepamanītas.

Vārdi kā “skola”, “baznīca”, “tirgus”, “karogs” ir nākuši no vācu valodas. Tie šķiet tik pašsaprotami, ka reti kurš aizdomājas par to izcelsmi. Tas liecina par to, cik cieši aizguvumi var integrēties valodā, nezaudējot latviskuma sajūtu.

Mūsdienās lielākā ietekme ir no angļu valodas. Tā ienāk ne tikai profesionālajā valodā, bet arī ikdienas sarunās, īpaši jauniešu vidū. Termini kā “update”, “fails”, “storijs” vai “heiteris” kļūst par daļu no sarunvalodas. Daļa no tiem tiek lokalizēti, piemēram, “ielikt stāstu” vai “atjaunināt informāciju”, bet citi paliek svešā formā.

Valodas evolūcija tehnoloģiju laikmetā

Digitālā vide ir būtiski paātrinājusi valodas izmaiņu tempu. Ja agrāk jauni vārdi parādījās pakāpeniski, tad tagad tie kļūst populāri dienu vai nedēļu laikā. Sociālie tīkli, ziņu portāli un videospēles kļūst par galvenajiem valodas attīstības spēlētājiem. Lietotāji ne vien pielāgojas jaunajiem terminiem, bet arī paši tos veido un izplata.

Šāda dinamika ir dabiska, taču tajā ir arī izaicinājumi. Valodas lietotājiem jāmācās atšķirt – kad jaunais vārds uzlabo izteiksmi un kad tas aizstāj jau esošu, skaidru latvisku alternatīvu bez īpašas vajadzības.

Kur novilkt robežu starp jaunradi un pārspīlējumu?

Valoda ir radošs rīks, un tās lietotāji bieži eksperimentē ar jauniem vārdiem, salikteņiem un aizguvumiem. Tomēr rodas jautājums – kad jaunievedumi ir pamatoti un kad tie kļūst par valodas piesārņojumu?

Viens no riskiem ir tā dēvētais “valodas pārangļojums”. Piemēram, frāzes kā “uztaisīt čeku”, “paņemt breiku” vai “nošērot bildi” ikdienā kļūst arvien biežāk sastopamas. Tās atspoguļo angļu valodas ietekmi, bet vienlaikus aizvieto pilnīgi funkcionālus latviešu teicienus – “izdrukāt kvīti”, “atpūsties”, “padalīties ar attēlu”.

Šādos gadījumos rodas nepieciešamība pēc valodas līdzsvara – spējas atšķirt, kad svešvārds patiešām aizpilda tukšumu un kad tas aizvieto jau esošu izteiksmi bez uzlabojuma. Valodai attīstoties, būtiski ir saglabāt tās pamatvērtības – skaidrību, vienkāršību un sakņojumu kultūrā.

Sabiedrības loma valodas attīstībā

Valodas evolūciju virza sabiedrība. Ne tikai valodnieki, bet ikviens tās lietotājs ietekmē to, kā valoda attīstās. Tāpēc svarīgi ir nevis tikai uzskatīt, ka “valoda mainās pati”, bet apzināties savu atbildību tās veidošanā.

Skolotāji, žurnālisti, satura veidotāji, tulkotāji, uzņēmēji – viņi visi ar savu piemēru veido sabiedrības valodas izjūtu. Ja šie viedokļa līderi lieto sakoptu, bagātīgu un radošu latviešu valodu, tas kļūst par normu arī plašākai auditorijai.

Arī vecāki un draugi ietekmē viens otra valodu. Bērni apgūst valodu caur ikdienas saziņu, nevis tikai skolā. Tāpēc ir būtiski sarunāties ar cieņu pret valodu, pat tad, ja tas notiek neformālā vidē.

Kā runāt mūsdienīgi, bet saglabāt latviskumu?

Mūsdienīga valoda nenozīmē svešvārdu pārsātinājumu. To var veidot arī ar radošu latviešu vārdu lietojumu, ar pielāgotiem jaunvārdiem un ar valodai dabiskiem salikteņiem. Piemēram:

• “Nošērot” → “padalīties”, “kopīgot”
• “apdeitot” → “atjaunināt”
• “feils” → “kļūme”, “neveiksme”

Svarīgi ir nevis pilnībā izslēgt svešvārdus, bet izvērtēt to nepieciešamību. Dažkārt tie kļūst par neatņemamu daļu no profesionālās vides – piemēram, IT nozarē. Taču arī tad iespējams meklēt skaidrojumus vai alternatīvas plašākai auditorijai.

Lielisks risinājums ir izmantot abus – svešvārdu un skaidrojumu kopā, piemēram: “Mēs izveidojām jaunu interfeisu (lietotāja saskarni)”. Tas palīdz uzturēt komunikāciju saprotamu, vienlaikus saglabājot latviešu valodas pilnvērtīgumu.

Valoda kā kultūras identitātes balsts

Latviešu valoda nav tikai saziņas rīks – tā ir identitātes pamats. Valodā slēpjas tautas domāšanas veids, vēsture un attiecības ar vidi. Tāpēc katrs valodas lietotājs vienlaikus ir arī tās sargātājs un turpinātājs.

Mūsdienās, kad informācijas plūsma ir ātra un bieži angliski dominējoša, latviešu valodas saglabāšana kļūst par apzinātu izvēli. Tas nenozīmē noraidīt pārmaiņas, bet gan tās izvērtēt un pielāgot ar cieņu pret valodas saknēm.

Noderīgi resursi valodas attīstības izpratnei

• Latviešu valodas aģentūras vietne – piedāvā gan izglītojošus materiālus, gan jaunvārdu sarakstus.
• Vārdene.lv – digitāla platforma, kurā atrodami latviski atveidojumi svešvārdiem.
• Raksti par valodas kultūru portālos kā “Satori”, “LA.lv” un “Delfi Kultūra”.

Šie resursi palīdz ne tikai uzlabot savu valodas lietojumu, bet arī rosināt dziļāku izpratni par tās lomu sabiedrībā.