2017.gada 18.-19. februārī Pamatapmācības kursa ietvaros Studentu bataljona zemessargi  devās savā pirmajā pārgājienā. Mācības norisinājās Valgundes pagastā, netālu no “Mangaļu” mājām, kur atrodas Ziemassvētku kauju muzejs.

Ierašanās un sagatavošanās uzdevumam

Uz mācībām bija jāierodas piektdienas vakarā, lai kursanti pienācīgi sagatavotos uzdevumam, saņemtu ieročus, pielāgotu ekipējumu un novērstu tā trūkumus. Nesekmīgajiem kursantiem tika dota iespēja pārrakstīt teorijas testus, bet pārējiem – papildus apgūt topogrāfiju.

Kursanti piektdienas vakarā tika detalizēti iepazīstināti ar mācību uzdevuma norisi, turklāt tas tika darīts, izmantojot 5-punktu pavēli:

  1. Situācija;
  2. Pamatuzdevums;
  3. Izpilde;
  4. Administrācija un loģistika;
  5. Vadība un sakari.

Tas nozīmē, ka jau no pirmajām apvidus mācībām jaunie zemessargi tiek radināti pie informācijas saņemšanas militārā formātā.

Pēc mācībām daudzi atzina, ka šāda strukturēta informācijas nodošana atviegloja uzdevuma izpildi un bija skaidra gan kopējā situācija un vienības uzdevums, gan arī uzdevuma veikšanas kārtība un laika sadalījums mācībās.

Kursantiem tika paziņots, ka mācību apvidū darbojas nosacītā pretinieka diversantu grupa, tāpēc kursantiem ir gan jābūt uzmanīgiem, gan arī jāspēj identificēt apvidum neraksturīgās aktivitātes, pretinieka grupas skaitliskais sastāvs, bruņojums, nodrošinājums u.c. svarīga informācija.

Pārgājiens, patruļbāzes ieņemšana un apmācības

Sestdien, 18. februārī, agri no rīta kursanti divu apmācību vadu sastāvā kopā ar saviem nodaļu komandieriem un vadības grupu devās uz noteikto desantēšanās punktu, no kura veica 11 km maršu un, nonākot galapunktā, iekārtoja patruļbāzi.

Mācību gaitā kursanti apguva pamatzināšanas par sarga pienākumiem, redzamību diennakts tumšajā laikā, improvizētu ūdens filtra izveidi, ugunskura iekuršanu, nojumes izveidi, kā arī guļvietas ātru novākšanu trauksmes gadījumā.

Fragments no vēstures

Vakarpusē zemessargs – vēstures zinātņu doktors – kursantiem pie ugunskura pastāstīja par  svarīgākajiem Ziemassvētku kauju notikumiem. Pēcāk kursantiem bija iespēja saņemt atbildes uz sev interesējušiem jautājumiem. Pēc ieskata vēsturē kursanti vienojās dziesmā un ugunskurs tika nodzēsts – sākās nakts rutīna patruļbāzē.

Pēc stingri noteiktā sardzes grafika kursanti, bruņojušies ar nakts redzamības iekārtām, veica nepārtrauktu patruļbāzes apsardzi, neļaujot nosacītā pretinieka spēkiem viegli identificēt patruļbāzes atrašanās vietu.

Naktsmiers un negaidītā trauksme

Īsi pirms rīta gaismas kursantus pamodināja apgaismes raķetes, šāvienu ar salūtmunīciju kārtas un instruktoru izsaucieni par pēkšņu uzbrukumu patruļbāzei. Trauksmes laikā kursanti lika lietā iegūtās zināšanas par guļvietas ātru novākšanu un patruļbāzes pamešanu. Saulei austot, kursanti atgriezās patruļbāzes vietā, kur instruktori jau bija salasījuši kaudzi ar kursantu pazaudētajām, izkritušajām un atstātajām mantām, kuras viss kurss kopīgi iemainīja pret asinsriti uzlabojošiem vingrinājumiem agrā ziemas rītā.

Lai arī neskaitāmas reizes kursanti tika brīdināti par ieroča neizlaišanu no rokām, instruktori pamanīja vientuļu triecienšauteni, kura zināmu laiku atradās tālu prom no saimnieka un netika pieskatīta. Nekavējoties kursantiem tika atgādināts, cik ļoti svarīgi ir turēt ieroci rokas stiepiena attālumā, savukārt pasākuma vaininiekam tika dota iespēja nolasīt abiem apmācību vadiem strēlnieka solījumu ierocim. To skaļā balsī vārdu pa vārdam atkārtoja viss kurss.

Orientēšanās un mājupceļš

Otrajā apmācību dienā kursanti pa pāriem izskrēja orientēšanās trasi, Ziemassvētku kauju muzeja teritorijā apskatīja Pirmā pasaules kara bruņojumu un sāka gatavoties mājupceļam. Pēc dažiem kilometriem marša pa apvidu kursanti slapjām kājām nonāca līdz transportlīdzekļiem, sakāpa tajos un devās atpakaļ uz bataljonu.

Iekļūšana slepnī un atkāpšanās ar kājām

Kursanti nodomāja, ka šīs ir mācību beigas, bet nekā…. Zemessargu pārvietošanās maršrutu bija uzzinājusi nosacītā pretinieka diversantu grupa, kas pa ceļam bija uzlikusi slēpni. Pēc iekļūšanas slēpnī kursanti pameta transportlīdzekļus, sniedza pirmo palīdzību “ievainotajiem” un atkāpās, tālāko ceļa posmu turpinot kājām.

Izmisums, nogurums, smagās somas, biedri uz nestuvēm, ūdens kannas, viens kilometrs pēc otra, neziņa un nemitīgās instruktoru norādes par nepieciešamību iet ātrāk, salauza daudzus. Pēc mācībām vairāki kursanti atzina, ka neko trakāku un grūtāku savā dzīvē nebija piedzīvojuši.

Tomēr smagajā atpakaļceļa maršā netrūka arī tādu kursantu, kas neapjuka, uzņēmās vadību un nepārtraukti uzmundrināja savus biedrus gan ar darbiem, gan ar vārdiem. Pēc neilga brīža abi vadi vienojās dziesmā “Ai, jel manu vieglu prātu”. Dziedāšana palīdzēja iet nedaudz ātrāk, soma kļuva nedaudz vieglāka un kursantu garastāvoklis krietni uzlabojās.

Atgriešanās bataljonā un mācību noslēgums

Pēc atgriešanās bataljona teritorijā kursanti nespēja slēpt gandarījumu par paveikto. Pēcmācību analīzē tika izskaidrots, kas jaunajiem zemessargiem sanāk labāk, bet pie kā – vēl jāpiestrādā. Beidzot kursantiem tika dota iespēja redzēt vaigā nosacītā pretinieka diversantu grupu, kas neļāva kursantiem mierīgi gulēt naktī. Vēlāk dažs labs kursants atzina, ka trauksme bija labākais modinātājs.

Noslēgumā tika sakārtots kopējais ekipējums, pārtīrīti un nodoti ieroči. Un tikai pēc tam visi devās atpakaļ pie savām ģimenēm… noguruši, neizgulējušies, slapjiem zābakiem, bet ar gandarījuma sajūtu sirdī.

Nākamo mācību programmā ir lauka kaujas iemaņas, kas kursantus no daļēji organizēta bara vismaz par soli tuvāk tuvinās kaujas spējīgai zemessargu vienībai.

Visas bildes pieejamas mūsu Flickr kontā.

Iesaki rakstu saviem draugiem!