Viena no asiņainākajām kaujām Latvijas teritorijā

Ziemassvētku un Janvāra kaujas, kuras norisinājās 1916. gada nogalē un 1917. gada sākumā, ir viens no asiņainākajiem, bet reizē arī būtiskākajiem Pirmā pasaules kara notikumiem, kas norisinājies Latvijas teritorijā. Kauju laikā Krievijas armijas sastāvā esošie 8 latviešu strēlnieku pulki, kurus īsi pirms kaujām apvienoja divās brigādēs, pirmo reizi cīnījās kopā un paveica līdz tam šādā apjomā nerealizētu kaujas operāciju, bez iepriekšējas artilērijas sagatavošanas uguns, divās vietās pārraujot Vācijas armijas nocietinājumu līniju, jeb. t.s. „vācu valni”.

Kara darbība Latvijas teritoriju skāra jau 1915. gada vasarā. Pēc vācu uzbrukuma frontes līnija nostājās aptuveni 30 km lielā lokā ap Rīgu. Vienlaicīgi dibinājās arī latviešu strēlnieku bataljoni, kuri vēlāk, 1916. gada rudenī un ziemā, gatavojoties Jelgavas, jeb Mītavas operācijai, tika palielināti līdz pulku lielumam. Latviešu strēlniekiem bija apsolīts, ka ar šo operāciju tiks uzsākta Kurzemes atbrīvošana no vācu okupācijas, tāpēc strēlnieki, lai gan apzinājās risku, gatavojās kaujām ar pacilātu noskaņojumu. Patiesībā šo kauju uzdevums bija veikt demonstratīvu uzbrukumu Rīgas frontē, lai šādā veidā piesaistītu Vācijas armijas rezerves austrumu frontei, vienlaicīgi atslogojot Francijas armijas cīņu Verdenas kaujā Rietumos.

Operācijas plāns bija slepens. Tas paredzēja sagatavot nakts laikā ejas dzeloņdrāšu žogā, caur kurām vācu pozīcijām pietuvotos uzbrūkošās strēlnieku vienības, pārvarētu līdz 3 metriem plato grāvi un līdz 2,5 m augsto valni un pēc tam tuvcīņā uzveiktu nocietinājumu aizstāvjus. Uzbrukums sākās 23. decembra (Pēc jaunā stila 5. janvāra) naktī. Divās vietās – Tīreļpurvā un netālu no Mangaļu mājām tas patiešām izdevās un vaļņa aizsardzība tika pārrauta, tomēr neprasmīgās Krievijas 12. armijas vadības dēļ laicīgi netika pievilkti papildspēki un latviešu strēlnieku pulki nogurdinošās, vairāku dienu ilgās kaujās noasiņoja. Milzīgus zaudējumus radīja lielais sals, kas sasniedza līdz pat -35°C. Strēlnieku pulki zaudēja ap 1000 kritušo, bet 8000 bija ievainoti, kontuzēti, kā arī guva apsaldējumus.

Ziemas kaujas 99. gadadienas pasākumā piedalās arī Studentu Bataljona Zemessargi

Šogad apritēja 99 gadi kopš šiem traģiskajiem notikumiem, tāpēc jau tradicionāli Ziemassvētku kauju atcerei Latvijas Kara muzeja filiālē „Ziemassvētku kauju muzejs” norisinājās kauju piemiņas pasākumi, kurus šogad vēroja arī Studentu bataljona zemessargi, kuriem turpat netālu – vēsturisko kauju vietās Kalnciema masīvā norisinājās ziemas izdzīvošanas apmācības. Par vēsturiskajiem notikumiem nelielu ieskatu sniedza atvaļinātais pulkvedis Jānis Hartmanis, kurš strēlnieku vēstures izpētei pievērsis padziļinātu uzmanību.

Pēc tam zemessargi aplūkoja vācu nocietinājumu līnijas atjaunoto fragmentu un iepazinās ar šīs fortifikācijas būvēšanas principiem.Pēc siltas tējas baudīšanas, zemessargi vēroja kara rekonstrukciju klubu sagatavoto Ziemassvētku kaujas epizodes rekonstrukciju un devās atpakaļ piesnigušajā un sasalušajā mežā, turpināt mācību uzdevumus.

No photos

Vairāk bildes flickr kontā: 2016/01 Ziemassvētku kauju 99. gadadiena

Iesaki rakstu saviem draugiem!